Emocionālā inteliģence jeb emocionālais koeficients (EQ) ir spēja identificēt, saprast un pārvaldīt emocijas. Cilvēki ar augstu emocionālo inteliģenci:

• ir augsts pašapziņas līmenis.
• spēj izprast viņu noskaņojumu un emocijas.
• spēj regulēt savas emocijas.
• spēj just līdzi citiem.
• var mierināt citus
• var ietekmēt cilvēkus.
• ir teicamas sociālās prasmes.

Turpretī cilvēki ar zemu emocionālo inteliģenci:

• pašapziņas trūkums.
• nespēj izprast savu garastāvokli un emocijas.
• ir grūtības pārvaldīt savas emocijas.
• nespēj just līdzi citiem
• nevar mierināt citus
• nevar ietekmēt cilvēkus
• ir vājas sociālās prasmes.

Zemas emocionālās inteliģences piemēri

Zema emocionālā inteliģence izpaužas dažādos veidos ikdienas uzvedībā. Ja kādam cilvēkam piemīt lielākā daļa no turpmāk minētajām uzvedības pazīmēm, tas liecina, ka viņam trūkst emocionālās inteliģences:

• Grūtības runāt par emocijām
• Regulāri emociju uzliesmojumi
• Grūtības pieņemt kritiku
• Nespēj izteikt savas jūtas
• Sociāli neatbilstošas uzvedības piekopšana.
• Nespēja "lasīt telpu" un citu emocionālos signālus.
• Grūtības pārvarēt neveiksmes un neveiksmes.

Zema emocionālā inteliģence izraisa

Šajā sadaļā tiks aplūkoti biežāk sastopamie zemas emocionālās inteliģences cēloņi. Zema emocionālā inteliģence var būt medicīniska stāvokļa, piemēram, aleksitīmijas vai autisma, rezultāts. Tā var būt arī garīgās veselības stāvokļa vai atkarības sekas.

Tomēr šajā sadaļā es vēlos apspriest, kas izraisa zemu emocionālo inteliģenci citādi normāliem un veseliem cilvēkiem.

1. Zināšanu trūkums par emocijām

Lielākajai daļai cilvēku nemāca neko par emocijām. Mūsu sabiedrība un izglītības sistēmas daudz lielāku uzsvaru liek uz skolēnu intelekta koeficienta (IQ) jeb akadēmiskā intelekta attīstīšanu.

Rezultāts?

Daudziem cilvēkiem ir grūtības izteikt un izprast savas emocijas. Viņi nespēj tās nosaukt vai norādīt, kas tās izraisa, nemaz nerunājot par to, kā tās pārvaldīt.

2. Zems intrapersonālais intelekts

Intrapersonālā inteliģence ir spēja izprast savu iekšējo dzīvi. Cilvēkiem, kuri ir saskaņā ar savām domām un emocijām, parasti ir augsta intrapersonālā inteliģence.

Emocionālā inteliģence ir augsta intrapersonālā intelekta dabiskas sekas.

Jo dziļāk tu spēj ieskatīties sevī, jo dziļāk tu vari ieskatīties citā cilvēkā. Ļoti fundamentālā līmenī cilvēki ir vienādi. Viņiem ir vienādas bailes, cerības, bažas un sapņi.

3. Prakses trūkums

Nepietiek tikai zināt par emocijām. Kad jūs sapratīsiet, kas izraisa dažādas emocijas jums un citiem cilvēkiem, jums ir jāpilnveido emocionālā inteliģence.

Tāpat kā jebkuru citu prasmi, arī emocionālo inteliģenci var uzlabot ar praksi un atgriezenisko saiti.

Pieņemsim, ka jūs uzvedaties sociāli nepiemērotā veidā. Apkārtējie sūdzas, ka jūsu uzvedība viņus uztrauc. Ja viņiem ir augsts emocionālais intelekts, viņi jums precīzi pateiks, kā jūs viņus uztraucat.

Jums tā ir negatīva atgriezeniskā saite. Jūs spējat saskatīt, ko darījāt nepareizi, un varat iestāties viņu vietā. Jūs pierakstāt sev, lai neatkārtotu šādu uzvedību.

Šādi sīkumi summējas, un laika gaitā jūsu emocionālā inteliģence uzlabojas.

4. Audzināšana

Ja esat uzaudzis ģimenē, kurā runāšana par emocijām tika atrunāta vai sodīta, visticamāk, jūsu emocionālā inteliģence būs zema. Bērni lielākoties kopē vecākus. Ja vecāki slikti rīkojas ar savām emocijām, bērni to pārņem.

Daudzi vecāki nepietiekami interesējas par savu bērnu emocionālo dzīvi. Viņi jautā bērniem par atzīmēm un visu, bet reti jautā, kā viņi jūtas. Rezultātā bērni aug vidē, kurā viņi uzskata, ka runāt par jūtām ir nedroši.

Viņi ir atstāti vieni paši tikt galā ar savām emocijām. Tāpat kā viņu vecāki, arī viņi ir maz saprotoši vai nesaprot savas emocijas.

5. Negatīvs skatījums uz emocijām

Kas nāk prātā, kad dzirdat vārdu "emocijas"?

Iespējams, ka šim vārdam ir negatīva nokrāsa. Emocijas tiek uzskatītas par pretstatu loģikai, ko mūsu sabiedrība augstu vērtē. Daudzējādā ziņā emocijas ir pretējas loģikai. ir Kad esam spēcīgu emociju varā, mēs retāk rīkojamies loģiski.

Bet, bet, bet, bet...

Ir viegli aizmirst, ka emocijām ir sava loģika. Kad mēs loģiski izprotam savas emocijas, mēs varam tās labāk izprast un pārvaldīt.

Mūsu sabiedrība augstu vērtē loģiku, jo tā mums ir devusi tik daudz. Mēs esam izmantojuši loģiku, lai izprastu dabas parādības un apgūtu tās.

Tā kā emocijas tiek uzskatītas par pretstatu loģikai, daudzi cilvēki emocijām nepiemēro loģiku. Tā vietā, lai emocijas uzskatītu par jebkuru citu dabas parādību, kas ir jāizprot ar saprāta palīdzību, mēs neņemam vērā emocijas kā kaut ko tādu, kam nevar piemērot loģiku.

Mēs tiekam mudināti aizbāzt emocijas zem paklāja un censties būt racionālāki.

Emocionālā inteliģence, kā jau norāda nosaukums, ir saistīta ar loģikas vai intelekta piemērošanu emocijām. Uztverot emocijas kā kaut ko tādu, kas ir ārpus loģikas jomas, ir recepte zemai emocionālajai inteliģencei.

6. Orientēšanās uz detaļām

Intrapersonālā inteliģence ir orientēšanās uz detaļām, kas saistītas ar sevi. Tā ir nelielu noskaņojuma un enerģijas izmaiņu pamanīšana. Tā ir precīza šo izmaiņu cēloņu noteikšana un šo izmaiņu pārvaldība.

Emocionālā inteliģence nozīmē ne tikai apzināties šīs pārmaiņas sevī, bet arī būt jūtīgam pret nelielām emocionālām pārmaiņām citos cilvēkos. Tas nozīmē pievērst uzmanību viņu ķermeņa valodai, balss tonim un enerģijas līmenim.

Orientēšanās uz detaļām par citiem cilvēkiem palīdz labāk viņus izprast. Jūs pamanāt mazās pārmaiņas, kas viņos notiek, un saprotat, kas tās izraisa. Šīs prasmes attīstīšana un pilnveidošana ļauj jums veidot ar viņiem saikni dziļā, emocionālā līmenī.

7. Egoisms

Cilvēkiem ir ielikts būt egoistiem. Bērniem egocentrisms ir visaugstākais, taču, pieaugot, viņi iemācās, ka arī citiem cilvēkiem ir savs prāts. Viņi saprot, ka arī citiem cilvēkiem ir domas un emocijas.

Šī atziņa viņos iedēsta empātijas asnus. Kad viņi mijiedarbojas ar aizvien vairāk cilvēkiem, gūtā pieredze parasti stiprina viņu empātiju.

Neraugoties uz to, ir viegli atgriezties pie savas pirmatnējās, egoistiskās būtības. Cilvēki ar zemu emocionālo inteliģenci neņem vērā citu cilvēku vajadzības un emocijas. Viņiem ir egoistiska, uzvarēt-zaudēt domāšana.

Turpretī nobrieduši cilvēki ar augstu emocionālās inteliģences līmeni neignorē citu cilvēku vajadzības un emocijas. Viņiem ir abpusēji izdevīga domāšana.

Visveiksmīgākās darba un romantiskās attiecības ir tās, kurās iesaistītajiem cilvēkiem ir abpusēji izdevīgs domāšanas veids. Šāda domāšanas veida attīstīšanai ir nepieciešama visaugstākā līmeņa emocionālā inteliģence.